šekums
šekums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šekums | šekumi |
| Ģen. | šekuma | šekumu |
| Dat. | šekumam | šekumiem |
| Akuz. | šekumu | šekumus |
| Lok. | šekumā | šekumos |
1.Iegurņa josla; arī augšējā (kājas) daļa.
2. Žuburs, stakle.
3. Kājstarpa.
4.Kušķis (spalvu, matu).
5.Vieta, kur divi ceļi saplūst asā leņķī.
Avoti: EH, LLVV, KV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad šekuma ģenerālis ieņēma miera stāju, ideālists Arsēnijs padevās gūstā.
- Tas ir sēdeklis starp ciskām, kas šekumā uzberzis pamatīgu privilēģijas tulznu.
- Tāpēc es visām latvietēm saku: " Meitenes, nedodiet savus šekumus latviešiem!
- Viņš pabāza roku zem galda, sakārtoja savu šekumu un atkal nobraucīja ūsas.
- Nora savam šekumam priekšā pielika sīpolu grozu.