ģēnijs
ģēnijs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ģēnijs | ģēniji |
Ģen. | ģēnija | ģēniju |
Dat. | ģēnijam | ģēnijiem |
Akuz. | ģēniju | ģēnijus |
Lok. | ģēnijā | ģēnijos |
1.Ļoti talantīgs, ar izcilām jaunrades spējām apveltīts cilvēks.
2.Izcils talants, izcilas jaunrades spējas.
3.joma: mitoloģija Viens no māju dieviem senajā Romā, kas saistīts ar konkrētu personu (tikai vīrieti, sievietēm līdzīgā lomā bija Jūnona).
Avoti: LLVV, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lielā krievu tauta savu ģēniju spilgti izpauda Lielajā Oktobra sociālistiskajā revolūcijā.
- Starp citu, Ēriksons ir atzīts par 20. gadsimta pasaules ģēniju.
- Vai katrs piedzimst kā ģēnijs un kāda saistība ar zīdaiņa barošanu?
- Lūk, 12 padomi, ko vērts ievērot mazā ģēnija mammai.
- Bijusī maskaviete ne brīdi nav šaubījusies, ka satiekas ar ģēniju.