čuprs
čuprs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čuprs | čupri |
| Ģen. | čupra | čupru |
| Dat. | čupram | čupriem |
| Akuz. | čupru | čuprus |
| Lok. | čuprā | čupros |
čupra sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | čupra | čupras |
| Ģen. | čupras | čupru |
| Dat. | čuprai | čuprām |
| Akuz. | čupru | čupras |
| Lok. | čuprā | čuprās |
1.Kakls un muguras sākuma daļa (cilvēkam vai dzīvniekiem); skausts.
2.lieto: pareti Matu cekuls.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)krist čuprā.
- (Ie)krist čuprā vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazēma — (ie)ķerties matos, skaustā
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sīms pastiepa roku, sagrāba slīcēju aiz čupra un ievilka laivā.
- „Laba cena,” pārdevējs aiz čupra paceļ baltu kaķēnu.
- — Nikolajs aiz čupra velk Ilmāru ārā no atejas.
- Labi, ka Saimnieks paguva atairēties palīgā un aiz čupra ievilka viņu laivā.
- Kā pozējot viņa paņem mazo aiz čupra un it kā saka – dosimies tālāk.