zvalstīt1
zvalstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zvalstu | zvalstām | zvalstīju | zvalstījām | zvalstīšu | zvalstīsim |
| 2. pers. | zvalsti | zvalstāt | zvalstīji | zvalstījāt | zvalstīsi | zvalstīsiet, zvalstīsit |
| 3. pers. | zvalsta | zvalstīja | zvalstīs | |||
Pavēles izteiksme: zvalsti (vsk. 2. pers.), zvalstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zvalstot (tag.), zvalstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zvalstītu
Vajadzības izteiksme: jāzvalsta
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zvalstās (1).
1.1.Kustināt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu).
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pasaule aiz iluminatoriem satumsusi, kuģi kapā slīpas, spēcīgas lietus šaltis un zvalsta bangas.
- Varbūt divi vai trīs māžekļi tup tajā ķirbim līdzīgajā kritalā, ko tu visulaik zvalsti ar kāju.
- Par lempjiem tos sauc tāpēc, ka pirms lidojuma tie pamatīgi ieskrienas, bez kādas elegances zvalstīdami drukno ķermeni.
- Rečitatīvam raksturīgo regularitāti zaudēdama, pilsēta kļuva par slavas dziesmu tās izzūdošajam vārdam, ko pēc laika kā tinti aizskalot neredzīgiem dziedoņiem, kā siekalas starp vaigiem zvalstot.
- Klusēdams, no uztraukuma parunāt nespēdams, zvalstīdams uztītu pīpējamo no viena mutes kaktiņa uz otru, krekla stūrus biksēs steigā vīkstīdams, viņš nervozi bungā pa stilbu, kamēr Rute lēnām iekāpj automašīnā.