zvārot
zvārot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zvāroju | zvārojam | zvāroju | zvārojām | zvārošu | zvārosim |
| 2. pers. | zvāro | zvārojat | zvāroji | zvārojāt | zvārosi | zvārosiet, zvārosit |
| 3. pers. | zvāro | zvāroja | zvāros | |||
Pavēles izteiksme: zvāro (vsk. 2. pers.), zvārojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zvārojot (tag.), zvārošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zvārotu
Vajadzības izteiksme: jāzvāro
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Labi vēl, ka apkalpojošais personāls bija uzdevumu augstumos un zvārojošos vīru centās saturēt rokās.
- Volfgangs neko neatbild, tikai klusi noelšas un zvāro galvu no kreisās puses uz labo un atpakaļ.
- Kamēr Vācija nav sagrāvusi gorgoniskos vaibstus, kas še [krājumā] tai zvāro pretim, tai nav ko cerēt uz nākotni.
- Viņi centās iet taktī un, pūlēdamies nezvārot, līķi nesa tā, kā pieklājas līķi nest, — ar kājām pa priekšu.
- Uz to norāda daudzumdaudzie ziņķārīgie skatieni, kas veltīti zem mugursomu, mūzikas instrumenta ( manā gadījumā) un nupat iepirkto produktu svara zvārojošajiem augumiem.