zuzināt
zuzināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zuzinu | zuzinām | zuzināju | zuzinājām | zuzināšu | zuzināsim |
| 2. pers. | zuzini | zuzināt | zuzināji | zuzinājāt | zuzināsi | zuzināsiet, zuzināsit |
| 3. pers. | zuzina | zuzināja | zuzinās | |||
Pavēles izteiksme: zuzini (vsk. 2. pers.), zuziniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zuzinot (tag.), zuzināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zuzinātu
Vajadzības izteiksme: jāzuzina
1.Zuzēt1.
2.Zuzēt2.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Autoīpašnieki droši vien pamanījuši, ka viens spēkrats, kaut gana daudz kilometru noskrējis, zuzina kā čakla bite.
- Jautri sirsina sienāži, un nomierinoši zuzina kamenes.
- LOMA Samulst , klusi tarkšķina autobusi , mašīnas kā mušas zuzina un izvairīgi , lieki lien uz priekšu
- zuzina
- Katrā birojā ir vismaz pāris ( ja paveicas) tādi īpašie, bitīšu tipa cilvēki, kuri ik dienas zuzina apkārt, apdarot visus darbus laicīgi un ar smaidu sejā.