zuzēt
zuzēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zuzu | zuzam | zuzēju | zuzējām | zuzēšu | zuzēsim |
| 2. pers. | zuzi | zuzat | zuzēji | zuzējāt | zuzēsi | zuzēsiet, zuzēsit |
| 3. pers. | zuz | zuzēja | zuzēs | |||
Pavēles izteiksme: zuzi (vsk. 2. pers.), zuziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zuzot (tag.), zuzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zuzētu
Vajadzības izteiksme: jāzuz
1.Radīt klusas, vienmērīgas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
2.Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmā, radīt klusas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, smiltīm); atskanēt šādām skaņām.
2.1.Klusi, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām).
2.2.Par skaņu, balsi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zuzi vienmēr lika pie durvīm, ja kaut ko vajadzēja nosargāt.
- Balsinātājam zuzot, kaut kur zibeņoja, dārdi vēl bija tāli un monotoni.
- Tā kā tāla orķestra vijoles zuzētu piano pianissimo.
- Ap smaržīgiem kļavu pakariņiem zuz bites, atlidojušas sazin no kurienes, jo stropu tuvumā nav.
- Ap viņa galvu mākonī zuzēja mušas.