zumināt1
zumināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | zuminu | zuminām | zumināju | zuminājām | zumināšu | zumināsim |
2. pers. | zumini | zumināt | zumināji | zuminājāt | zumināsi | zumināsiet, zumināsit |
3. pers. | zumina | zumināja | zuminās |
Pavēles izteiksme: zumini (vsk. 2. pers.), zuminiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zuminot (tag.), zumināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zuminātu
Vajadzības izteiksme: jāzumina
1.Zumēt1.
2.Zumēt2.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dravā pa vakariem bites zumina “ Nāks rudentiņis, būs barga ziema”, spietošanas noskaņojums jau vairākas nedēļas kā pagājis un saime dzīvo “ gatavošanās ziemai” noskaņās.
- Tad viens otrs sāk zumināt līdzi meldiņu , līdz kamēr dažās ielās visi noņem cepures un un dzied līdzi dziesmu