zumēt
zumēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zumu | zumam | zumēju | zumējām | zumēšu | zumēsim |
| 2. pers. | zumi | zumat | zumēji | zumējāt | zumēsi | zumēsiet, zumēsit |
| 3. pers. | zum | zumēja | zumēs | |||
Pavēles izteiksme: zumi (vsk. 2. pers.), zumiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zumot (tag.), zumēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zumētu
Vajadzības izteiksme: jāzum
1.Radīt pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (parasti par bitēm); atskanēt šādām skaņām.
2.Pazemu, klusu, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām).
2.1.Par skaņu, balsi.
3.Būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daba sanēja, zumēja, skanēja, tā bija brīnuma klātbūtne.
- Ziedos zumēja bites, un debesīs cits pret citu berzējās mākoņi.
- Emocijas par gaidāmajiem svētkiem zum visapkārt – gan medijos, gan korī.
- Sv.Pēterburgas ložas „ Zum flammenden Stern” brālis ( 1822).
- Rīgas ložas „ Zum Schwerdt“ brālis ( 1780).