zubrīt
zubrīt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zubru | zubrām | zubrīju | zubrījām | zubrīšu | zubrīsim |
| 2. pers. | zubri | zubrāt | zubrīji | zubrījāt | zubrīsi | zubrīsiet, zubrīsit |
| 3. pers. | zubra | zubrīja | zubrīs | |||
Pavēles izteiksme: zubri (vsk. 2. pers.), zubriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zubrot (tag.), zubrīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zubrītu
Vajadzības izteiksme: jāzubra
zubrīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zubrīju | zubrījam | zubrīju | zubrījām | zubrīšu | zubrīsim |
| 2. pers. | zubrī | zubrījat | zubrīji | zubrījāt | zubrīsi | zubrīsiet, zubrīsit |
| 3. pers. | zubrī | zubrīja | zubrīs | |||
Pavēles izteiksme: zubrī (vsk. 2. pers.), zubrījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zubrījot (tag.), zubrīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zubrītu
Vajadzības izteiksme: jāzubrī
1.Mācīties (ko), parasti, daudzreiz atkārtojot.
1.1.intransitīvs
Cilme:No krievu зубрить.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jāmācās, nevis zubrījot, bet gūstot pozitīvas iemaņas pilnvērtīgākai dzīvei.
- Dzimis 1867. gada 19. jūnijā Kombuļu pagasta Zubru mājās.
- Vērtīgāk un vairāk iemācās, ja zināšanas tiek atklātas nejauši, nevis “ zubrot”.
- Es iekalu un zubrīju līdz sliktai dūšai.
- No Konstantīna Budkēviča dzimtās “ Zubru” mājas palikuši tikai lielu granīta bloku pamati un kāpnes.