zoonīms
Lietojuma biežums :
zoonīms joma: valodniecība
Īpašvārds, kas nosauc dzīvnieku.
Avoti: VsV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izskaņas - ija izmantojumu ģeogrāfiskās nomenklatūras vārdu darināšanā jau analizējusi Benita Laumane: « .. latviešu literārajā valodā ar izskaņu - ija parasti darina antroponīmus jeb personvārdus un toponīmus ( valstu nosaukumus), tātad izskaņu - ija var uzlūkot par tipisku topoformantu, taču izloksnēs šīs izskaņas funkcijas ir plašākas: izskaņa - ija sastopama mikrotoponīmos, zoonīmos, kā arī [ģeogrāfiskajos] apelatīvos» ( Laumane 1996, 236).
- Latviešu valodā ar vārdu apzīmē arī īpašvārdu, kas ir lietvārds, kas nosauc vienu konkrētu cilvēku ( personvārds), vietu ( vietvārds), reliģisku būtni ( teonīms), mājdzīvnieku ( zoonīms) vai citu referentu, piemēram, " Jānis", " Pēteris", " Valmiera"...