zoomorfisms
zoomorfisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zoomorfisms | zoomorfismi |
| Ģen. | zoomorfisma | zoomorfismu |
| Dat. | zoomorfismam | zoomorfismiem |
| Akuz. | zoomorfismu | zoomorfismus |
| Lok. | zoomorfismā | zoomorfismos |
1.Parādība, kad reāliem vai iedomātiem objektiem tiek piešķirts dzīvnieku izskats, veids.
1.1.joma: valodniecība Uz cilvēku attiecināts dzīvnieka apzīmējums. [VsV ]
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Velns cilvēks , var būt ar zoomorfisma iezīmēm aste , ragi , dzīvnieka kāja
- O. B: Ne katrs zoomorfisms ir vulgārisms, bet šajā nozīmē tie tādi ir.