zobs
zobs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)cirst zobus. Gudrības zobs.
2.Izvirzījums (smails, noapaļots, asi nošķelts u. tml., parasti kā malā).
Stabili vārdu savienojumiKaujas zobs.
2.1.Instrumenta vai ierīces atsevišķs elements, darbarīka dala, parasti kā griešanai vai atdalīšanai.
Stabili vārdu savienojumi(Iz)locīt zāģa zobus.
2.2.Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne.
3.joma: tehnika Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piemēram, zobratos, gliemežratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
Stabili vārdu savienojumi(Ap)vārdot zobus (kādam). (Ar) gariem zobiem. (Likt) uz kārā zoba, arī uz kāro zobu.
Avoti: LLVV, ViV, TlV