zobs
zobs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zobs | zobi |
| Ģen. | zoba | zobu |
| Dat. | zobam | zobiem |
| Akuz. | zobu | zobus |
| Lok. | zobā | zobos |
1.Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)cirst zobus. Akrodonta zobi. Gudrības zobs.
- (Ie)cirst zobus frazēma — strauji (ie)kost (kur)
- Akrodonta zobi — zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem
- Gudrības zobs vārdkoptermins; joma: anatomija — pēdējais (trešais) lielais dzeroklis
- Klabināt zobus idioma — sajust stipru aukstumu; izjust lielas bailes, satraukumu
- Likt zobus — iestiprināt zobu protēzes
- Piena zobi vārdkoptermins; joma: anatomija — pirmie zobi, kas bērnam izšķiļas 6–30 mēnešu vecumā, bet 5–7 gadu vecumā (1,5–2,5 gadu laikā) to saknes uzsūcas, kroņi nodilst
- Zibināt zobus frazeoloģisms — atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus
- Zoba cements vārdkoptermins — kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu
- Zoba ligzdiņa vārdkoptermins — alveola (2)
- Zoba mīkstums vārdkoptermins — pulpa
- Zobi klab idioma — saka, ja sajūt stipru aukstumu; saka, ja izjūt lielas bailes, satraukumu
- Zobi sitas frazeoloģisms — saka, ja, cilvēkam drebot, zobi ar troksni vairākkārt saskaras
- Zobi stingst frazēma — saka, ja aukstuma iedarbībā zobi kļūst jutīgi, sāpīgi
- Zobu puve sarunvaloda, kolokācija — kariess
- Zobu tehniķis vārdkoptermins — speciālists, kas izgatavo zobu protēzes
- Zobu trūde kolokācija — kariess
2.Izvirzījums (smails, noapaļots, asi nošķelts u. tml., parasti kā malā).
Stabili vārdu savienojumiKaujas zobs.
- Kaujas zobs vārdkoptermins; joma: militārās zinātnes — šautenes aizslēga elements
2.1.Instrumenta vai ierīces atsevišķs elements, darbarīka dala, parasti kā griešanai vai atdalīšanai.
Stabili vārdu savienojumi(Iz)locīt zāģa zobus.
- (Iz)locīt zāģa zobus kolokācija — mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu
2.2.Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne.
3.joma: tehnika Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piemēram, zobratos, gliemežratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
4.apvidvārds Aužamā šķieta daļa – šķieta rāmja malās iestiprināta (metāla, koka) plāksnīte.
Stabili vārdu savienojumi(Ap)vārdot zobus (kādam). (Ar) gariem zobiem. (Likt) uz kārā zoba, arī uz kāro zobu.
- (Ap)vārdot zobus (kādam) sarunvaloda, idioma — neatlaidīgi pierunāt (kādu)
- (Ar) gariem zobiem sarunvaloda, idioma — 1. Bez patikas, bez apetītes (ēst)2. Bez spraiguma, negribīgi (ko darīt)
- (Likt) uz kārā zoba, arī uz kāro zobu sarunvaloda, idioma — ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu, apmierināt kāri pēc kā sevišķi garšīga
- (Pa)rādīt zobus — 1. (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku)2. Atklāt zobus smaidā; smaidīt. (b) (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties
- (Pa)turēt (arī noturēt) mēli aiz zobiem sarunvaloda, frazēma — nerunāt (par ko); neizpaust (ko)
- Aci pret aci, zobu pret zobu; acs pret aci, zobs pret zobu; zobu pret zobu, aci pret aci; zobs pret zobu, acs pret aci idioma — saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam
- Apbruņot līdz zobiem frazēma — apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem
- Būt pa zobam sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. Atbilst kāda prasībām, iespējām2. Būt pa prātam, patikt3. Būt pa spēkam
- Caur zobiem (runāt, (no)vilkt, (no)rūkt, (no)ņurdēt u. tml.) frazēma — negribīgi, lēni, arī neskaidri runāt, pateikt
- Ciest kā zobu sāpes sarunvaloda, frazēma — saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās)
- Dabūt pa zobiem vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazeoloģisms — dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam
- Griezt zobus — 1. kolokācija Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm)2. idioma Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties
- Griezt zobus pretī — bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties
- Iekost mēlē (arī lūpā), arī iekost mēli (arī lūpu) zobos — savaldīties un neizteikt, neizpaust
- Ir zobs (uz kādu) frazeoloģisms — saka, ja ir naids, ļauns prāts, dusmas uz kādu
- Izraut (arī izrauties) nāvei no zobiem (arī no nagiem) sarunvaloda, frazēma — ar lielām grūtībām izglābt (izglābties) no nāves
- Izraut no nagiem (arī no zobiem) sarunvaloda — iegūt (ko) cīņā, ar lielām grūtībām
- Karāties mata galā (retāk matā, arī zara galā, zobu galā) sarunvaloda — būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī
- Kārt zobus vadzī; pakārt zobus vadzī; kārt zobus pie vadža; pakārt zobus pie vadža sarunvaloda, idioma — būt bez pārtikas, uztura
- Laika zobs frazēma — novecošanās, arī bojāšanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu
- Likt uz zoba sarunvaloda, frazeoloģisms — nogaršot, ēst (ko)
- Nāve zobu (arī deguna) galā sarunvaloda, frazēma — saka, ja paredzama drīza nāve
- Nokļūt (arī tikt, būt) (kāda, arī kādam) zobos — 1. Tikt kāda dzīvnieka nomedītam (par dzīvnieku)2. Tikt aprunātam, pakļautam ļaunprātībai (par cilvēku)
- Patrīt zobus (arī mēli) idioma — pajokot; arī patenkot
- Sadot pa zobiem; iegāzt pa zobiem vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazēma — piekaut, pārmācīt kādu
- Sakost zobus idioma — 1. Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam2. Sasprindzināt spēkus
- Saule ar zobiem frazeoloģisms — saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī)
- Trīt zobus idioma — 1. Tenkot2. Izjust ienaidu (pret kādu); arī ļaunoties
- Vilka zobi — vilkazobi
- Zobi niez sarunvaloda, idioma — saka, ja ļoti vēlas ko nogaršot, ēst
- Zobi vaļā vien stāv; zobi vaļā sarunvaloda, idioma — saka par cilvēku, kas daudz un bieži smejas
- Zobs pret zobu; zobu pret zobu idioma — saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam
- Zobs uz zoba neturas; zobs uz zoba nestāv sarunvaloda, idioma — saka, ja kādam ir ļoti auksti,, ja klab zobi aiz aukstuma, arī aiz uztraukuma, bailēm
- Zobu nauda apvidvārds — sena krustību rituāla sastāvdaļa - sudraba naudas dāvināšana jaundzimušajam, kurai bija jānodrošina, lai bērnam aug stipri, veseli zobi
Avoti: LLVV, ViV, TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 2.17. attēlā attēlots optiskā mikroskopa pozicionēšanas punkts zobu parauga dažādās vietās.
- Čaulai aizveroties, zobi saslēdzas atbilstoši no labās un kreisās puses.
- Šī leņķa būtiskas izmaiņas novēro sejas skeleta un zobu anomāliju gadījumos.
- Pirmajā grupā bija traumētie zobi ar pulpas atvērumu līdz 2 mm.
- Regresiju analīze faktoriem, kas ietekmē tiešās ārstēšanas izmaksas subluksētiem zobiem.