zobot
zobot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zoboju | zobojam | zoboju | zobojām | zobošu | zobosim |
| 2. pers. | zobo | zobojat | zoboji | zobojāt | zobosi | zobosiet, zobosit |
| 3. pers. | zobo | zoboja | zobos | |||
Pavēles izteiksme: zobo (vsk. 2. pers.), zobojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zobojot (tag.), zobošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zobotu
Vajadzības izteiksme: jāzobo
1.Paust ironisku, arī, parasti nedaudz, nievīgu, izsmējīgu attieksmi (pret kādu).
2.apvidvārds Izcirst, taisīt zāģim zobus; asināt (zāģa) zobus.
Stabili vārdu savienojumiZobot no panckām ārā.
- Zobot no panckām ārā vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazēma — stipri zobot
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Balss skan laipni, bet acis dzeļ, izsmej, zobo.
- Kareivjus kaunināja un zoboja, bet viņi palika pie sava.
- Tone uzmanīgi ieskatījās Andrieva sejā — vai nezobo, vai ir patiess?
- Jautras dziesmas izteica dabas jaukumus vai zoboja netikumus.
- Sarunājas krieviski un nemitīgi zobo uzraugus.