zobgalis
zobgalis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zobgalis | zobgaļi |
| Ģen. | zobgaļa | zobgaļu |
| Dat. | zobgalim | zobgaļiem |
| Akuz. | zobgali | zobgaļus |
| Lok. | zobgalī | zobgaļos |
zobgale sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zobgale | zobgales |
| Ģen. | zobgales | zobgaļu |
| Dat. | zobgalei | zobgalēm |
| Akuz. | zobgali | zobgales |
| Lok. | zobgalē | zobgalēs |
Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ne velti zobgaļi viņu nodēvējuši par bijušās PSRS teritorijā valdošo diktatoru draugu.
- daudzi zobgaļi vaicā, vai tā poga, par kuru ir runa,
- Acis neatvēris, noprotu, zobgalis ir kaut kur netālu no manis.
- Krimas zobgaļi iedēvējuši šo parfīmu par " Trīsvienību".
- Vienmēr esmu bijis zobgalis un pavilku uz zoba arī Mankinu – ko nu viņš iesāks, vientulis palicis?