zobgalīgs
zobgalīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | zobgalīgs | zobgalīgi |
| Ģen. | zobgalīga | zobgalīgu |
| Dat. | zobgalīgam | zobgalīgiem |
| Akuz. | zobgalīgu | zobgalīgus |
| Lok. | zobgalīgā | zobgalīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| zobgalīga | zobgalīgas |
| zobgalīgas | zobgalīgu |
| zobgalīgai | zobgalīgām |
| zobgalīgu | zobgalīgas |
| zobgalīgā | zobgalīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | zobgalīgais | zobgalīgie |
| Ģen. | zobgalīgā | zobgalīgo |
| Dat. | zobgalīgajam | zobgalīgajiem |
| Akuz. | zobgalīgo | zobgalīgos |
| Lok. | zobgalīgajā | zobgalīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| zobgalīgā | zobgalīgās |
| zobgalīgās | zobgalīgo |
| zobgalīgajai | zobgalīgajām |
| zobgalīgo | zobgalīgās |
| zobgalīgajā | zobgalīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
zobgalīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas mēdz zoboties (par kādu, ko), zobot (kādu).
1.1.Tāds, kurā izpaužas ironija, arī, parasti nedaudz, nievīgums, izsmējīgums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Anatolijs tēlo uzmanīgu kavalieri, vecā paziņa viņu vēro zobgalīgām acīm.
- Un atkal tu stāvi man priekšā kā zobgalīgs ēnu sargs.
- - nesaklausījis tik tikko noprotamo zobgalīgo toni, Sergejs Agafonovs steidzās piekrist.
- Pēc tam viņa pamanīja arī Agneses sīko sejiņu un izdzirdēja zobgalīgos smieklus.
- — Ar zobgalīgu smaidu uz lūpām, mammai aiz muguras parādās Volfgangs.