1.Cērtamais un duramais ierocis — parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai.
Ņemt (retāk tvert) zobenu (arī šauteni, šķēpu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) — cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
// pārnestā nozīmē Auga daļa, parasti lapa, kas pēc formas atgādina zobenu.
// pārnestā nozīmē Dzīvnieka ķermeņa daļa, kas pēc formas atgādina zobenu.
2.Paukošanas ierocis ar trapecveidīgu tērauda asmeni un ar rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
Stabili vārdu savienojumi:
△Ar zobenu (arī ar uguni) un krustu — ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
△Krustot zobenus (arī šķēpus) — 1. Cīnīties ar zobeniem (šķēpiem).2. Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
Avoti: LLVV