zobens
zobens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zobens | zobeni |
| Ģen. | zobena | zobenu |
| Dat. | zobenam | zobeniem |
| Akuz. | zobenu | zobenus |
| Lok. | zobenā | zobenos |
1.Cērtamais un duramais ierocis – parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai.
Stabili vārdu savienojumi
- Ņemt (retāk tvert) zobenu (arī šauteni, šķēpu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) idioma — cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā
1.1.pārnestā nozīmē Auga daļa, parasti lapa, kas pēc formas atgādina zobenu.
1.2.pārnestā nozīmē Dzīvnieka ķermeņa daļa, kas pēc formas atgādina zobenu.
2.Paukošanas ierocis ar trapecveidīgu tērauda asmeni un ar rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
Stabili vārdu savienojumiAr uguni un krustu; ar zobenu un krustu. Ar uguni un zobenu. Dāmokla zobens; Damokla zobens.
- Ar uguni un krustu; ar zobenu un krustu — ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca
- Ar uguni un zobenu idioma — ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi
- Dāmokla zobens; Damokla zobens — tēlains apzīmējums draudīgas situācijas raksturošanai; pastāvīgs apdraudējums
- Krustot zobenus — 1. Cīnīties, karot2. Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apkopojošs pētījums par Polijas zobenu tipoloģisko apakšgrupu nāca klajā 1974. gadā.
- Ieroču pētnieku vidū savu autoritāti ir izcīnījusi Oukšota izstrādātā zobenu tipoloģija.
- Zobena roktura daļu aizsedz vairogs, asmenim nav attēlota smailes daļa.
- Tā analoga jau apskatītajam zobenam no Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja.
- Vienīgi 1536. gadā kaltā dāldera attēlojumā zobena aprisēs jaušama neliela stilizācija.