Paplašinātā meklēšana
Meklējam zobens.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (25):
- končars 14.-16. gs. zobens ar šauru un garu asmeni, ar kuru varēja pārcirst bruņukreklu.
- zobeniņš Dem. --> zobens.
- daga Duncis; arī īss zobens tuvcīņai.
- Vanta etrusku mitoloģijā - aizkapa pasaules sieviešu kārtas dēmons, nāves personifikācija, viņas pastāvīgie atribūti ir tīstoklis, lāpa, zobens, čūskas, kas apvij rokas, atslēga; dažkārt tiek identificēta ar grieķu fūrijām.
- florets Florete, paukošanās zobens, rapieris.
- Mananans Īru jūras dievs, kurš atbilst velsiešu Manvidanam, tas drāžas pa viļņiem, piešķir nemirstību citiem dieviem, un viņam pieder maģiskas bruņas un maģisks zobens.
- zulfakārs Islāma mitoloģiskajā tradīcijā - pravieša Muhameda zobens, kuram piemitis maģisks spēks un kuru viņš ieguva kādā kaujā.
- akinaks Īss dunčveida zobens (40-60 cm), lietojuši skiti, sarmati, persieši 1. gt. p. m. ē.
- falkata Īss līks (sirpjveida) zobens, lietots gk. Ibērijas pussalā Latēnas laikmetā (pirms \~2500 g.), vēlāk arī Balkānu pussalā un Grieķijā.
- gladiuss Īss romiešu zobens, kas tika izmantots duršanai, tika lietots leģiona ierindā kopā ar lielu vairogu.
- dagda īss zobens tuvcīņai viduslaiku Rietumeiropā, Polijā un Lietuvas lielkņazistē.
- kords īss zobens.
- skramasakss Kaujas nazis, īsais vienasmens zobens ar rokturi bez šķērša; 5.-9. gs. izplatīts V-Eiropā un Z-Eiropā; Baltijā un Skandināvijā lietots 5.-11. gs.
- ekskaliburs Ķeltu mitoloģijas tradīcijā - karaļa Artura burvju zobens, kuru noslēpumaina roka (ezera valdniece) turēja virs meža ezera un kuru spēja iegūt tikai Arturs.
- flambergs Landsknehtu apbruņojumā - zobens ar viļņotu asmeni, ko turēja ar abām rokām; liesmu zobens.
- espadrons Liels divpusīgi ass kaujas zobens.
- espadons Liels, smags zobens, ko turēja ar abām rokām.
- parangs Līks dajaku zobens vai duncis, ko lieto kā ieroci un darbarīku.
- jatagans Līks zobens Tuvo un Vidējo Austrumu tautām.
- šablis Līks zobens.
- kleimors Plats divroku zobens, kas tika lietots Skotijā laika posmā no 1400. līdz 1700. g.
- spata Romiešu algotņu kavalērijas garais zobens, kas tika lietots pretiniekiem cīnoties viens pret vienu.
- Zobenbrāļu ordenis vācu bruņinieku reliģioza un militāra apvienība Latvijā un Igaunijā dibināta 1202. g., kuras mērķis bija Baltijas iekarošana, cieta sakāvi Saules kaujā 1236. g. un beidza pastāvēt; ordeņa bruņinieki valkāja zīmi, kurā bija redzams zobens un krusts.
- Dīrendāls viduslaiku bruņinieka Rolanda zobens.
- katana Vienpusēji griezīgs samuraju zobens ar viegli izliektu asmeni (61-73 cm garumā) un pagarinātu rokturi, kas ļauj to turēt ar vienu vai abām rokām.
zobens citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV