Paplašinātā meklēšana
Meklējam zobens.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (27):
- končars 14.-16. gs. zobens ar šauru un garu asmeni, ar kuru varēja pārcirst bruņukreklu.
- zobeniņš dem. --> zobens
- daga Duncis; arī īss zobens tuvcīņai
- Vanta etrusku mitoloģijā - aizkapa pasaules sieviešu kārtas dēmons, nāves personifikācija, viņas pastāvīgie atribūti ir tīstoklis, lāpa, zobens, čūskas, kas apvij rokas, atslēga; dažkārt tiek identificēta ar grieķu fūrijām
- florets Florete, paukošanās zobens, rapieris
- Mananans Īru jūras dievs, kurš atbilst velsiešu Manvidanam, tas drāžas pa viļņiem, piešķir nemirstību citiem dieviem, un viņam pieder maģiskas bruņas un maģisks zobens
- zulfakārs Islāma mitoloģiskajā tradīcijā - pravieša Muhameda zobens, kuram piemitis maģisks spēks un kuru viņš ieguva kādā kaujā
- akinaks Īss dunčveida zobens (40-60 cm), lietojuši skiti, sarmati, persieši 1. gt. p. m. ē.
- falkata Īss līks (sirpjveida) zobens, lietots gk. Ibērijas pussalā Latēnas laikmetā (pirms \~2500 g.), vēlāk arī Balkānu pussalā un Grieķijā
- gladiuss Īss romiešu zobens, kas tika izmantots duršanai, tika lietots leģiona ierindā kopā ar lielu vairogu
- kords īss zobens
- dagda īss zobens tuvcīņai viduslaiku Rietumeiropā, Polijā un Lietuvas lielkņazistē
- skramasakss Kaujas nazis, īsais vienasmens zobens ar rokturi bez šķērša; 5.-9. gs. izplatīts V-Eiropā un Z-Eiropā; Baltijā un Skandināvijā lietots 5.-11. gs.
- ekskaliburs Ķeltu mitoloģijas tradīcijā - karaļa Artura burvju zobens, kuru noslēpumaina roka (ezera valdniece) turēja virs meža ezera un kuru spēja iegūt tikai Arturs
- flambergs Landsknehtu apbruņojumā - zobens ar viļņotu asmeni, ko turēja ar abām rokām; liesmu zobens
- espadrons liels divpusīgi ass kaujas zobens
- espadons Liels, smags zobens, ko turēja ar abām rokām
- parangs Līks dajaku zobens vai duncis, ko lieto kā ieroci un darbarīku
- šablis Līks zobens
- jatagans Līks zobens Tuvo un Vidējo Austrumu tautām
- kleimors Plats divroku zobens, kas tika lietots Skotijā laika posmā no 1400. līdz 1700. g.
- spata Romiešu algotņu kavalērijas garais zobens, kas tika lietots pretiniekiem cīnoties viens pret vienu
- aukstie ieroči tuvcīņas ieroči - sitamie (vāle), duramie (šķēps, pīķis, durklis), cērtamie ieroči (zobens, cirvis, āva), kas līdz 15. - 16. gs. bija galvenais ieroču veids; mūsdienu armijās saglabājies durklis, kaujas nazis, kortiks
- Zobenbrāļu ordenis vācu bruņinieku reliģioza un militāra apvienība Latvijā un Igaunijā dibināta 1202. g., kuras mērķis bija Baltijas iekarošana, cieta sakāvi Saules kaujā 1236. g. un beidza pastāvēt; ordeņa bruņinieki valkāja zīmi, kurā bija redzams zobens un krusts
- Dīrendāls viduslaiku bruņinieka Rolanda zobens
- katana Vienpusēji griezīgs samuraju zobens ar viegli izliektu asmeni (61-73 cm garumā) un pagarinātu rokturi, kas ļauj to turēt ar vienu vai abām rokām
- šable zobens
Atrasts piemēros (3):
- sekundants Karaliskajā Francijā divkauja pieņēma visai plašus apmērus – zobens tika vilkts ārā sīkākā iemesla dēļ, un divkaujas, kas slēpa sevī slepkavības, noritēja sākumā bez sekundantiem.
- noderīgs Mūsu zobens būs noderīgs tikai tad, ja to izmantosim.
- spēcīgs Viņš nav ļoti spēcīgs, bet, ja viņam rokā zobens, tad viņu nav viegli uzvarēt.
zobens citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv