zirnēklis
zirnēklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zirnēklis | zirnēkļi |
| Ģen. | zirnēkļa | zirnēkļu |
| Dat. | zirnēklim | zirnēkļiem |
| Akuz. | zirnēkli | zirnēkļus |
| Lok. | zirnēklī | zirnēkļos |
Avoti: VkG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie denominālajiem atvasinājumiem pieskaitāms vārds zirnēklis : zirnis, taču piedēkļi ar - kl- neveido kādu noteiktu dzīvnieku nosaukumu grupu.
- Ja zirnēklis laižās no sava tīkla uz leju, tad būs lietus.
- Ja zirnēklis rāpjās uz augšu, tad būs labs laiks.
- Viņa katru dienu gājusi pie torņa un ar zirnēkli uzsūtījusi vīram pārtiku.
- Pēdīgi tomēr saņēmies zirnēklis, nolaidies pa savu virvi zemē un ar lielām pūlēm uznesis uguni no elles augšā.