zilbe
zilbe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zilbe | zilbes |
| Ģen. | zilbes | zilbju |
| Dat. | zilbei | zilbēm |
| Akuz. | zilbi | zilbes |
| Lok. | zilbē | zilbēs |
Runas vienība, ko veido viena vai vairākas valodas skaņas noteiktā secībā un ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu.
Stabili vārdu savienojumiAtvērta zilbe. Garā zilbe. Īsā zilbe; īsa zilbe.
- Atvērta zilbe vārdkoptermins — vaļēja zilbe
- Garā zilbe vārdkoptermins; joma: valodniecība — zilbe, kuras kodolu veido garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums
- Īsā zilbe; īsa zilbe vārdkoptermins; joma: valodniecība — zilbe, kuras kodolā nav gara patskaņa, divskaņa vai diftongiska savienojuma
- Slēgta zilbe vārdkoptermins; joma: valodniecība — zilbe, kas beidzas ar līdzskani
- Vaļēja zilbe vārdkoptermins; joma: valodniecība — zilbe, kas beidzas ar patskani vai divskani
- Zilbes beigas vārdkoptermins — zilbes daļa aiz zilbes kodola
- Zilbes intonācija (arī akcents) vārdkoptermins — valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē (parasti garā zilbē)
- Zilbes kodols; zilbes centrs vārdkoptermins — zilbes galvenā daļa starp zilbes sākumu un zilbes beigām; latviešu valodā fonoloģiski nozīmīgu zilbes kodolu galvenokārt veido patskanis vai divskanis, retāk - diftongisks savienojums
- Zilbes ritms vārdkoptermins — fonoloģijā - zilbes daļa, ko veido zilbes kodols un zilbes beigas
- Zilbes robeža vārdkoptermins — iepriekšējās zilbes beigas un nākamās zilbes sākums (vārdā)
- Zilbes sākums vārdkoptermins — zilbes daļa pirms zilbes kodola
- Zilbju raksts vārdkoptermins; joma: valodniecība — raksts, kurā grafiskā zīme ir zilbes apzīmējums, piemēram, asīriešu, babiloniešu, hetu, persiešu valodā, rietumsemītu grupas valodās
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Konkatenatīvaja sintēze tiek izmantotas zilbes, kas Jauj modelēt koartikulāciju fonēmu.
- Turklāt valodas pamatvienība ir nevis burts vai zilbe, bet vārds.
- Ja vārds garāks, tad pa zilbēm lēni lieku viņam atkārtot.
- Runājot vienkāršākā valodā, viņš mācās pareizi sadalīt vārdus pa zilbēm.
- - Ci-iik sē-ēnes maksā-ā, - šņukstos jau vairs nevar atšķirt zilbes.