zibeņzellis
zibeņzellis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zibeņzellis | zibeņzeļļi |
| Ģen. | zibeņzeļļa | zibeņzeļļu |
| Dat. | zibeņzellim | zibeņzeļļiem |
| Akuz. | zibeņzelli | zibeņzeļļus |
| Lok. | zibeņzellī | zibeņzeļļos |
Strauja rakstura cilvēks; ātrs, neapdomīgs, arī ļoti veikls cilvēks.
Avoti: ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jā, tēva zemi izdevās pārdot kā zibeņzellim, bet vai tas nenotika, izdabājot mātei, kura tik kvēli baidījās, lai viņas dēls, no Dieva puses, nekļūtu par bokseri?
- Tas pats dzinējs - varbūt nav nekāds zibeņzellis, bet strādā rimti un pārliecinoši, pēc izslēgšanas vēl kaut ko uz atvadām nomurmina gluži kā dzīvs," priecājas G. Burcevs, kurš savā dzīvē braucis ar daudziem un dažādiem motocikliem.