zibeņot
zibeņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zibeņoju | zibeņojam | zibeņoju | zibeņojām | zibeņošu | zibeņosim |
| 2. pers. | zibeņo | zibeņojat | zibeņoji | zibeņojāt | zibeņosi | zibeņosiet, zibeņosit |
| 3. pers. | zibeņo | zibeņoja | zibeņos | |||
Pavēles izteiksme: zibeņo (vsk. 2. pers.), zibeņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zibeņojot (tag.), zibeņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zibeņotu
Vajadzības izteiksme: jāzibeņo
1.Parādīties zibenim, arī zibeņiem.
1.1.pārnestā nozīmē Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli – par acīm.
2.Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es atminos, ka toziem pirms izšķirīgajiem notikumiem pirmajā adventē zibeņoja.
- Bet cik biedējošas ir arī tā zibeņojošās baudas un kaitinošās burvestības.
- Tikai pie pašiem aizvērtajiem acu plakstiņiem kaut kas zaigoja vai varbūt zibeņoja.
- Tiesas nama durvīs un priekštelpā izveidojās mežonīga, zibeņojošam negaisam līdzīga burzma.
- Zibeņo un līst, un deg, un Pakalnu ķēve stāv stallī.