zeltnesis
zeltnesis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zeltnesis | zeltneši |
| Ģen. | zeltneša | zeltnešu |
| Dat. | zeltnesim | zeltnešiem |
| Akuz. | zeltnesi | zeltnešus |
| Lok. | zeltnesī | zeltnešos |
1.Rokas ceturtais pirksts, uz kura parasti nēsā gredzenu.
2.apvidvārds Muižnieka nosaukums veclatviešu rakstos.
2.1.Bagāts vīrs.
3.Vīrs ar gaišiem matiem.
Avoti: LLVV, LE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēteris pienāk klāt, saņem Ernas roku, uzmauc gredzenu zeltnesī.
- Riņķis viegli slīdēja ap zeltnesi, brīdi pa brīdim blāvi iemirdzēdamies.
- Netīši Arsēnijs paberzēja zeltnesi, gredzena nospiedums jau sen kā izzudis.
- Mednieku augums ir simetrisks, rokas pirkstu zeltnesis ir garāks nekā rādītājpirksts.
- Vērīgākie pamanījuši, ka abu kreisās rokas zeltnešus rotā ļoti līdzīgi gredzentiņi.