zaldātiņš
zaldātiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zaldātiņš | zaldātiņi |
| Ģen. | zaldātiņa | zaldātiņu |
| Dat. | zaldātiņam | zaldātiņiem |
| Akuz. | zaldātiņu | zaldātiņus |
| Lok. | zaldātiņā | zaldātiņos |
1.Dem. → zaldāts.
2.Savienojumā "alvas zaldātiņš": rotaļlieta – neliels no alvas veidots karavīrs.
3.apvidvārds Neliela saslieta labības kopiņa, statiņš.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja agrāk spēlējos ar zaldātiņiem, tagad ar šaha figūrām.”
- Kā apsvilināti zaldātiņi ar spīlēm gaisā vēži gulēja sarindoti smalkajā šķīvī.
- Armijas formā, jaunā sieviņa zaldātiņam pieķērusies sānos kā osa krūzei.
- Par alvas zaldātiņu zina ļoti maz, pat mammas nezina.
- Bet nu mēs esam vienos ierakumos - viena karaspēka zaldātiņi.