zaimot
zaimot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zaimoju | zaimojam | zaimoju | zaimojām | zaimošu | zaimosim |
| 2. pers. | zaimo | zaimojat | zaimoji | zaimojāt | zaimosi | zaimosiet, zaimosit |
| 3. pers. | zaimo | zaimoja | zaimos | |||
Pavēles izteiksme: zaimo (vsk. 2. pers.), zaimojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zaimojot (tag.), zaimošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zaimotu
Vajadzības izteiksme: jāzaimo
1.Sarkastiski izsmiet, izturēties (pret kādu, arī pret ko) ļauni, nievājoši, ar sarkastisku izsmieklu, ļaunām nievām pazemot (kāda) cieņu.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī Jelgavā vandāļi ik pa laikam zaimo holokausta piemiņa vietas.
- Vieni bija sašutuši – Barona piemineklis šādi tiek zaimots!
- Vietējie musulmaņu garīdznieki atzinuši, ka raksts esot zaimojošs.
- Taču glezna ir neveikla un arī diezgan zaimojoša."
- Tas ir sods par zaimojošo izšķērdību, ar kādu tērējāt savu nervu enerģiju.