zaimi
zaims vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zaims | zaimi |
| Ģen. | zaima | zaimu |
| Dat. | zaimam | zaimiem |
| Akuz. | zaimu | zaimus |
| Lok. | zaimā | zaimos |
1.Sarkastisks izsmiekls, ļaunas, cilvēka cieņu pazemojošas nievas.
2.Nievājoši vārdi, kas vērsti pret Dievu vai reliģiskas pielūgsmes objektu.
Avoti: LLVV, MkV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tam, kas zaimos Svēto Garu, tam to nepiedos.
- lai nu profesoram laba veselība, bet lai ar zaimiem pievaldās.
- Kolīdz viņš pavēra durvis zaimu un pārmetumu lavīna nolija pār viņu.
- Bet tam, kas zaimos Svēto Garu, to nepiedos"?