zaņķis
zaņķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zaņķis | zaņķi |
| Ģen. | zaņķa | zaņķu |
| Dat. | zaņķim | zaņķiem |
| Akuz. | zaņķi | zaņķus |
| Lok. | zaņķī | zaņķos |
1.Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
2.Amorāla uzvedība, netiklība, uzdzīve; vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apskatot bērna mājvietu, tajā konstatēta netīrība un zaņķim raksturīgā smaka.
- Video šokējis daudzus skatītājus, jo bērni rotaļājās netīrā zaņķī.
- – Lai gan kādam varētu šķist, ka tiek rādīts riktīgs zaņķis.
- Šostakovičs uzvēma siekalainu, staipīgu pļuru zaņķa draugam uz pliknēt sākušā galvvidus.
- Turklāt Krista mācējusi izdzīvot pat darbā, kas sākumā šķita viens īsts zaņķis.