zēvele
zēvele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zēvele | zēveles |
| Ģen. | zēveles | zēveļu |
| Dat. | zēvelei | zēvelēm |
| Akuz. | zēveli | zēveles |
| Lok. | zēvelē | zēvelēs |
1.Sērs.
2.Sēra masas slānis, ar ko apklāts sērkociņa gals.
3.Slikts zirgs.
Stabili vārdu savienojumiPiķis un zēvele. Spļaut piķi un zēveli. Spļaut zilas zēveles.
- Piķis un zēvele sarunvaloda, idioma — izsaucas sašutumā, uztraukumā, nepatikā, pārsteigumā, izbrīnā
- Spļaut piķi un zēveli sarunvaloda, idioma — būt neapmierinātam, sašutušam
- Spļaut zilas zēveles sarunvaloda, idioma — būt ļoti dusmīgam
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kučieris spļauj zilu zēveli, Stepans vaimanā, piesaukdams debesu valdnieci.
- - Jā gan, piķis un zēvele, – es iesaucos.
- Un tieši šāda pat strīda risināšanas kārtība bija konkrētajā Irinas Zēveles lietā.
- - Jā, piķis un zēvele, – Pērsijs patiesā apbrīnā izdvesa.
- Redz, kas, ka tevi piķis un zēvele!