zēvelēt | Tēzaurs

zēvelēt

Lietojuma biežums :

zēvelēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs

Locīšana

1.parasti formā: trešā persona Spēcīgi pūst (par vēju).

2.Šaut, parasti intensīvi.

3.apvidvārds Intensīvi (ko) darīt.

4.apvidvārds Spert.

5.apvidvārds Aizdegt sērkociņu.

Avoti: LLVV, ViV, EH

Korpusa piemēri