zēvelēt
zēvelēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zēvelēju | zēvelējam | zēvelēju | zēvelējām | zēvelēšu | zēvelēsim |
| 2. pers. | zēvelē | zēvelējat | zēvelēji | zēvelējāt | zēvelēsi | zēvelēsiet, zēvelēsit |
| 3. pers. | zēvelē | zēvelēja | zēvelēs | |||
Pavēles izteiksme: zēvelē (vsk. 2. pers.), zēvelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zēvelējot (tag.), zēvelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zēvelētu
Vajadzības izteiksme: jāzēvelē
1.parasti formā: trešā persona Spēcīgi pūst (par vēju).
2.Šaut, parasti intensīvi.
3.apvidvārds Intensīvi (ko) darīt.
5.apvidvārds Aizdegt sērkociņu.
Avoti: LLVV, ViV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vējš tā zēvelē.
- Ēriks iekarsis to izmeta sausu un zēvelēja Aivaru tālāk.
- Divdesmitā gadsimta novakara mijkrēslis nu pilnestīgi valda Skolas ielā, taču neizšķīdina savā žultī, piķī un zēvelē Rīgas namus, to ne jau akmeņaino, bet trauslo, vātaino garu...
- Vai lija lietus vai sniga sniegs, vai zēvelēja ledains vējš, izmaksai paredzētos naudas blāķus vecā Emīlija no bankas Vecrīgā cauri Vērmaņparkam uz redakcijas namu stīvēja viena pati divos piebāztos portfeļos.
- Vai lija lietus vai sniga sniegs , vai zēvelēja ledains vējš , izmaksai paredzētos naudas blāķus vecā Emīlija no bankas Vecrīgā cauri Vērmaņparkam uz redakcijas namu stīvēja viena pati divos piebāztos portfeļos