vīle2
vīle [vìle] sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vīle | vīles |
| Ģen. | vīles | vīļu |
| Dat. | vīlei | vīlēm |
| Akuz. | vīli | vīles |
| Lok. | vīlē | vīlēs |
1.Šūtu materiālu (parasti auduma, ādas) savienojuma vieta; arī šuve.
1.1.Secīgu dūrienu virkne, arī šujot izveidota, piemēram, līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
Stabili vārdu savienojumiCaurā vīle.
- Caurā vīle kolokācija — dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda
2.Lokot, gludinot u. tml. izveidots svītrveida izcilnis, ieloce (apģērbā, audumā).
3.Svītrveida uztūkums, ievainojums u. tml., kas radies, parasti, sitiena rezultātā, arī svītrveida rēta, arī grumba, rieva (ādā).
3.1.Svītrveida audu bojājums (augiem).
4.lieto: pareti Samērā šaura taisnvirziena josla, ko veido svītrveida objekts apvidū, vidē.
Stabili vārdu savienojumiBūt slapjam (arī izmirkt, samirkt) līdz ādai (arī līdz kaulam, pēdējai vīlei).
- Būt slapjam (arī izmirkt, samirkt) līdz ādai (arī līdz kaulam, pēdējai vīlei) — ļoti stipri samirkt (lietū)
- Irt pa (visām) vīlēm idioma — jukt, beigt eksistēt
- Ņemt vīli žargonisms, idioma — bēgt
- Samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei frazēma — padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu)
- Viena vīle sarunvaloda — 1. Saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu2. Saka par ļoti ātru skrējienu, braucienu
Avoti: LLVV, SiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Derēs viņam rukša sile, šļūks pa dubļiem – viena vīle!
- Ja lauka malā zirgs pats neapgrieztos, aizvilktu vīli līdz igauņiem.
- Mugurpusē – vīle, pretieloce un šķēlums ar četrām iekšējās aizdares pogām.
- * tūlīt pēc mazgāšanas tās vīles, kuras sarāvušās, kārtīgi izstiepsi;
- ▪ Piešuj piedurknes un tad sašuj piedurkņu sānu vīles ar veļas vīli.