vārsmošana
vārsmošana sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vārsmošana | vārsmošanas |
| Ģen. | vārsmošanas | vārsmošanu |
| Dat. | vārsmošanai | vārsmošanām |
| Akuz. | vārsmošanu | vārsmošanas |
| Lok. | vārsmošanā | vārsmošanās |
1.Darbība → vārsmot1.
2.joma: literatūrzinātne Dzejas valodas ritmiska organizēšana.
Stabili vārdu savienojumiToniskā vārsmošanas sistēma.
Stabili vārdu savienojumi
Toniskā vārsmošanas sistēma vārdkoptermins — vārsmošanas sistēma, kuras pamatā ir noteikts ritmisko akcentu skaits vārsmās neatkarīgi no zilbju skaita rindā un neuzsvērto zilbju skaita starp uzsvariem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dibināja Rostovas gramatisko skolu, kurā, kopā ar baznīcslāvu valodu un dievkalpojumu grāmatām, tika studētas arī senās valodas ( latīņu un sengrieķu), filozofija un vārsmošana.
- Grāmatā sastopamas un koncertā būs dzirdamas arī paša garīdznieka sacerētas dziesmas, kurās ievērota toniskā vārsmošanas sistēma, lietotas atskaņas un pat atsevišķi latviešu folkloras stilistikas paņēmieni, raksta organizatori.
- Latviešu garīgās dziesmas žanrs 17. gadsimtā attīstījās ciešā atkarībā no vācu garīgās dzejas un poētisko principu paraugiem, un vislabāk šo attīstību raksturoja pāreja no toniskās uz sillabotonisko vārsmošanas sistēmu, kas īstenojās Kristofora Fīrekera ( Fürecker, 1615-1685) reliģiskajā dzejā.
- Turklāt attīstījās t.s. “ poētiskā proza”, kurā tika integrēts balāžu un dziesmu saturs, dodot dzejai iespēju pastāvēt arī ārpus vārsmošanas likumiem — dzejprozas rašanos ietekmējis Žana Žaka Ruso ( Rousseau, 1712—1778) romāns “ Jūlija jeb Jaunā Eloīza” ( 1761), Fransuā de Šatobriāna ( Chateaubriand, 1768—1848) stāsti “ Atala” ( 1801) un “ Renē” ( 1802).
- Taču cienīt nav iespējams ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta nostāju, kura ietver tukšu vārsmošanu ar mērķi neko nedarīt, iztaisoties par progresīviem un laikmetīgiem vien saukļu līmenī ( citēšu) – " ministrija konceptuāli atbalsta plašāku Eiropas Savienības valodu lietojumu augstākajā izglītībā, tādējādi veicinot ārvalstu studentu piesaisti un augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju, bet ministrija norāda, ka priekšlikums ir jāvērtē esošo normu kontekstā [ ..] vienlaikus jāņem vērā, ka šobrīd Augstskolu likuma 56. pantā noteiktais tiesiskais regulējums atbilst Latvijas Republikas Satversmes 4. pantam, kas paredz, ka valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda [ ..] Ņemot vērā minēto, ministrija neatbalsta šo priekšlikumu."