vārsmot
vārsmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vārsmoju | vārsmojam | vārsmoju | vārsmojām | vārsmošu | vārsmosim |
| 2. pers. | vārsmo | vārsmojat | vārsmoji | vārsmojāt | vārsmosi | vārsmosiet, vārsmosit |
| 3. pers. | vārsmo | vārsmoja | vārsmos | |||
Pavēles izteiksme: vārsmo (vsk. 2. pers.), vārsmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vārsmojot (tag.), vārsmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vārsmotu
Vajadzības izteiksme: jāvārsmo
1.Sacerēt vārsmas; dzejot.
2.īpašības vārda nozīmē; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Saistīts, ritmisks (parasti par dzejas valodu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tev zelta gredzentiņu vēlos dot,” Vidvuds pamanīja, ka ir sācis vārsmot. “
- Tikmēr pils pagalmā vārsmoja « dzejnieki» – Bauskas tautas teātra aktieri Edvīns Hegenbarts un Raitis Pavinkšnis.
- Tā vietā politiķi vārsmo: " Turpināsim pilnveidot autoceļu finansēšanas modeli, mazāk izmantotos vietējos ceļus nododot pašvaldībām."
- Atnākusi gara atbildes vēstule ar pamācībām, kā un par ko vajag dzejot, bet galvenais – par ko nevajag vārsmot, smejas Maiga. «
- Viņš nebija velējies vārsmot vārdus, viņš bija kārojis sarīmēt lietas un parādības, sarīmēt cilvēkus, viņš vēlējies uzradīt harmoniju — poēmu, kura būtu nosaukta par Pasauli.