voņīt
voņīt 2. konjugācijas darbības vārds; žargonismsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | voņīju | voņījam | voņīju | voņījām | voņīšu | voņīsim |
| 2. pers. | voņī | voņījat | voņīji | voņījāt | voņīsi | voņīsiet, voņīsit |
| 3. pers. | voņī | voņīja | voņīs | |||
Pavēles izteiksme: voņī (vsk. 2. pers.), voņījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: voņījot (tag.), voņīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: voņītu
Vajadzības izteiksme: jāvoņī
Smirdēt1.
PiemēriPirmie iespaidi tajā agrajā rītā – nenormāls haoss, bardaks, anarhija, netīrs, vēl kaut kāds kanāls, kas lietus trūkuma dēļ jau konkrēti ir sācis voņīt.
- Pirmie iespaidi tajā agrajā rītā – nenormāls haoss, bardaks, anarhija, netīrs, vēl kaut kāds kanāls, kas lietus trūkuma dēļ jau konkrēti ir sācis voņīt.
- Laikam par to visu dzīvi tevi apsmējuši, un elpa voņī pēc pelnu trauka kas izmazgats ar spirtu...
- Tā jaka vēl joprojām voņī?
Cilme:No krievu вонять.
Avoti: T
Korpusa piemēri:šeit