vivianīts
vivianīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vivianīts | vivianīti |
| Ģen. | vivianīta | vivianītu |
| Dat. | vivianītam | vivianītiem |
| Akuz. | vivianītu | vivianītus |
| Lok. | vivianītā | vivianītos |
Fosfātu minerāls (sastopams, piemēram, brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ancilus ezera nogulumus pārsedz Litorīnas jūras lagūnas apstākļos veidojušos sapropeļa un kūdras slānis ar gliemežnīcu čaulām un vivianītu
- Abu mamutu snuķos atrastas smalkgraudainas nogulas, kas aizsprostojušas elpvadus, bet Ļubas kaklā un bronhos iekļuvuši vivianīta kristāli, kas nereti veidojas kūdras purvu apakšējos slāņos.