vīvināt
vīvināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vīvinu | vīvinām | vīvināju | vīvinājām | vīvināšu | vīvināsim |
| 2. pers. | vīvini | vīvināt | vīvināji | vīvinājāt | vīvināsi | vīvināsiet, vīvināsit |
| 3. pers. | vīvina | vīvināja | vīvinās | |||
Pavēles izteiksme: vīvini (vsk. 2. pers.), vīviniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vīvinot (tag.), vīvināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vīvinātu
Vajadzības izteiksme: jāvīvina
1.Radīt paaugstas, stieptas balss skaņas (par putniem).
2.apvidvārds Sanēt (par bitēm).
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te nekad neviena nav, un putni, mani ieraudzījuši, satraukti lēkā pa krūmu, īgni vīvinādami.
- Vēja valkā vīvinot.
- Zemes dziesma vīvināt.
- Dziesmas bira vīvinot,
- Kā bitīte vīvināju Brāleliņa pagalmā