virt1
virt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | verdu | verdam | viru | virām | viršu | virsim |
| 2. pers. | verd | verdat | viri | virāt | virsi | virsiet, virsit |
| 3. pers. | verd | vira | virs | |||
Pavēles izteiksme: verd (vsk. 2. pers.), verdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: verdot (tag.), viršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: virtu
Vajadzības izteiksme: jāverd
2.parasti formā: trešā persona Spēcīgi mutuļot, viļņoties (piemēram, par ūdenstilpi).
2.1.Strauji, spraigi norisināties (par procesu, parādību).
3.parasti formā: trešā persona Mutuļot, mutuļojot plūst augšup (piemēram, par liesmām, dūmiem, tvaikiem).
3.1.Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli, jūtām, arī gribu, enerģiju u. tml.).
4.apvidvārds, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Daudz un ātri runāt.
5.apvidvārds Strauji plūst.
Avoti: LLVV, MLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tādas pašas izpausmes ir arī vir activus Džuliāno Mēdiči kapelā.
- Devīze ar melnu uz sudraba lentes: VIRTUS ET FIDES.)
- Vir puļstrāvas kontrolējamā objekta materiālā ierosina ar virpuļstrāvas pārveidotāja spoli.
- Vīrieša apzīmēšanai bija savs vārds, un tas bija vir.
- — Nē, lai ko teiktu laicīgie zinātņu viri, viņi alojas.