virst1
virst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | verdu | verdam | virdu | virdām | virdīšu | virdīsim |
| 2. pers. | verd | verdat | virdi | virdāt | virdīsi | virdīsiet, virdīsit |
| 3. pers. | verd | virda | virdīs | |||
Pavēles izteiksme: verd (vsk. 2. pers.), verdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: verdot (tag.), virdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: virstu
Vajadzības izteiksme: jāverd
1.Plūst, tecēt (parasti spēcīgi, strauji) – par šķidrumu; būt tādam, no kura kas plūst, tek.
2.Spēcīgi izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); arī mutuļot4.
2.1.Strauji, spraigi norisināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi norisinās.
3.Vārīties1; būt tādam, kurā kas vārās.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzvāri katliņā verdošu ūdeni un sagatavo trauku ar ledusaukstu ūdeni blakus.
- Iegriez tomāta augšējā daļā nelielu krustu un liec tomātus verdošajā ūdenī.
- Tad lej virsū verdošu ūdeni - pilnu spaini un pievieno citronskābi.
- Grauzdējot riekstus verdošā cukurā, tiek iegūts kārums ar cukura glazūru.
- Aplej kefīru ar verdošu ūdeni, ļauj tam uz brīdi pastāvēt.