virst | Tēzaurs

virst¹

virst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

1.Plūst, tecēt (parasti spēcīgi, strauji) — par šķidrumu; būt tādam, no kura kas plūst, tek.

2.Spēcīgi izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); arī mutuļot (4).

2.1.Strauji, spraigi norisināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi norisinās.

3.Vārīties (1); būt tādam, kurā kas vārās.

Avoti: LLVV, MLVV

Korpusa piemēri