virpats
virpats apvidvārds
1.Ūdens virpulis upē.
2.Sagriezta rudzu sauja, ar ko sasien rudzu kūli.
3.Matu savijums galvas vidū.
Avoti: TlV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču lūgums nelīdz, un uzvirmo demagoģija virpatu virpatiem, izpauzdamās arī Ilzes Grīnumas atstāstā “ Mudina atjaunot Endzelīna rakstību” ( Diena, 28.03.2002.).
- Ar tiem atvasināti galvenokārt atvaru nosaukumi – tie ir deverbāli atvasinājumi vē ¶rpata, vērpeta, , , , vērpete vārpata virpata virpats, taču ir arī nominālatvasinājumi , cinata ciemats.
- Visbiežāk gan toponīmijā, gan ģeogrāfiskajā nomenklatūrā sastopami dažādi atvaru nosaukumi, kuri, izņemot metaforiskos nosaukumus elle, ellīte, ir deverbāli atvasinājumi ( no tiem lielākā daļa saistāmi ar darbības vārdiem virt ‘vārīties’, vērpt, griezt): antuors, antvars, antors, atvars, dziemulis, grīzeknis, grīzulis, mutulis, vārpata, vārpats, vē ¶rpata, vērpeta, vērpete, vērpis, vē ¶rputs, versme, virpata, virags, virpalis, virpata, virpals, virpats, virpulis, vieksta, vieksts, virtenis, virulis.