virpata
Lietojuma biežums :
virpata sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | virpata | virpatas |
| Ģen. | virpatas | virpatu |
| Dat. | virpatai | virpatām |
| Akuz. | virpatu | virpatas |
| Lok. | virpatā | virpatās |
1.Virpulis1.
2.apvidvārds Sagriezta rudzu sauja, ar ko sasien rudzu kūli.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču lūgums nelīdz, un uzvirmo demagoģija virpatu virpatiem, izpauzdamās arī Ilzes Grīnumas atstāstā “ Mudina atjaunot Endzelīna rakstību” ( Diena, 28.03.2002.).
- Ar tiem atvasināti galvenokārt atvaru nosaukumi – tie ir deverbāli atvasinājumi vē ¶rpata, vērpeta, , , , vērpete vārpata virpata virpats, taču ir arī nominālatvasinājumi , cinata ciemats.
- Plikači un dīkacis, sauldega, virpata, patgalvīgs, labesis ( sieviešu dzimtes daudzskaitlinieks), necere, drosvaidži, ruņinieks ( “ Tilde”, protams, atkal izlabo – bruņinieks, tāpat kā alvodu nemitīgi pārvērš alvotā), paļaude, dzēles, glizma ( nu, nav, nav klizma, sasodīts – tas jāpavēsta Kronbergam, viņš ar “ Tildi” kopā dzejo, pārvēršot dusmas smalkos jokos, – glizma ir tās duļķes aizmiglotā skatienā).
- Visbiežāk gan toponīmijā, gan ģeogrāfiskajā nomenklatūrā sastopami dažādi atvaru nosaukumi, kuri, izņemot metaforiskos nosaukumus elle, ellīte, ir deverbāli atvasinājumi ( no tiem lielākā daļa saistāmi ar darbības vārdiem virt ‘vārīties’, vērpt, griezt): antuors, antvars, antors, atvars, dziemulis, grīzeknis, grīzulis, mutulis, vārpata, vārpats, vē ¶rpata, vērpeta, vērpete, vērpis, vē ¶rputs, versme, virpata, virags, virpalis, virpata, virpals, virpats, virpulis, vieksta, vieksts, virtenis, virulis.