vingrot
vingrot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vingroju | vingrojam | vingroju | vingrojām | vingrošu | vingrosim |
| 2. pers. | vingro | vingrojat | vingroji | vingrojāt | vingrosi | vingrosiet, vingrosit |
| 3. pers. | vingro | vingroja | vingros | |||
Pavēles izteiksme: vingro (vsk. 2. pers.), vingrojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vingrojot (tag.), vingrošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vingrotu
Vajadzības izteiksme: jāvingro
Veikt īpašu kustību kompleksu organisma attīstīšanai, veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
PiemēriJāatsāk vingrot un no rītiem skriet uz Arkādijas parku.
- Jāatsāk vingrot un no rītiem skriet uz Arkādijas parku.
- Jānis tomēr neatlaižas, vingro līdz spēku izsīkumam.
- Ja nevari paiet, brauc ar divriteni, cilā hanteles, karsējies pirtī, vingro, peldi — vienalga, bet kusties.
Avoti: LLVV, MLVV, T
Korpusa piemēri:šeit