vingrot
vingrot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vingroju | vingrojam | vingroju | vingrojām | vingrošu | vingrosim |
| 2. pers. | vingro | vingrojat | vingroji | vingrojāt | vingrosi | vingrosiet, vingrosit |
| 3. pers. | vingro | vingroja | vingros | |||
Pavēles izteiksme: vingro (vsk. 2. pers.), vingrojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vingrojot (tag.), vingrošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vingrotu
Vajadzības izteiksme: jāvingro
Veikt vingrojumus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- Jāatsāk vingrot un no rītiem skriet uz Arkādijas parku.
- • Vingrojiet kopā ar bērnu un motivējiet bērnu sportot!
- Enerģiski vingroja pat mazi bērniņi un jau sirmi ļaudis.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.