vingrināt
vingrināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri