vingrināt
vingrināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vingrinu | vingrinām | vingrināju | vingrinājām | vingrināšu | vingrināsim |
| 2. pers. | vingrini | vingrināt | vingrināji | vingrinājāt | vingrināsi | vingrināsiet, vingrināsit |
| 3. pers. | vingrina | vingrināja | vingrinās | |||
Pavēles izteiksme: vingrini (vsk. 2. pers.), vingriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vingrinot (tag.), vingrināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vingrinātu
Vajadzības izteiksme: jāvingrina
Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visu, kas cilvēkam kustas un ļaujas kustībām, ir jāvingrina.
- Iepriekš vairāk tika uzskaitītas darbības — vingrināt, attīstīt, pilnveidot...
- Lai pilnveidotu savas mākslinieciskās prasmes, viņš daudz nopūlas un vingrinās.
- Tādā veidā valoda netiek apgūta mehāniski, bet tiek vingrināta ar sajūtām.
- Vasara ir tik pateicīgs laiks, lai vingrinātu un rūdītu savu ķermeni.