vilnīt | Tēzaurs

vilnīt¹

Lietojuma biežums :

vilnīt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

1.Viļņot₁, viļņoties₁, parasti nedaudz.

1.1.transitīvs Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo₁, viļņojas₁, parasti nedaudz.

2.Viļņot₂, viļņoties₂, parasti nedaudz.

2.1.transitīvs Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo₂, viļņojas₂, parasti nedaudz.

3.novecojis Skriet.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri