vilnīt1
Lietojuma biežums :
vilnīt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Viļņot1, viļņoties1, parasti nedaudz.
1.1.transitīvs Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (1), viļņojas (1), parasti nedaudz.
2.Viļņot2, viļņoties2, parasti nedaudz.
2.1.transitīvs Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (2), viļņojas (2), parasti nedaudz.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri