Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
( Mūžīgā spēle, 69) Pēckara gadu noskaņu varbūt vislabāk iezīmē sekojošais dzejolis: Kā vilku vilksne velkas gadi klaidā, te, svešatnē, bez dievainēm man klimt – ne laiks jau mirt, ne jau no jauna dzimt, vēl ilgstu Sēļuzemes rīta gaidās.
