vilkplēsis
vilkplēsis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vilkplēsis | vilkplēši |
| Ģen. | vilkplēša | vilkplēšu |
| Dat. | vilkplēsim | vilkplēšiem |
| Akuz. | vilkplēsi | vilkplēšus |
| Lok. | vilkplēsī | vilkplēšos |
Suņu šķirne, skotu kurts.
Avoti: LME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai 1934. gada „ Svešvārdu vārdnīcā” ir minēts, iespējams, precīzākais šī jēdziena izcelsmes skaidrojums: „ .. senajās Atēnās vilkplēsim Apollonam ( Apollōn Lykeios) veltīts spēkošanās laukums ar segtām ejām ..” ( SV 1934, 168).
- Kad Aleksandrs paaugās un jau bija kļuvis par valdnieku, Aristotelis apmetās uz dzīvi dzimtajā Stageirā, bet ap 334. gadu p.m.ē. ieradās Atēnās, kur laukumā pie Apolona Likeja ( " Vilkplēša Apolona") tempļa nodibināja savu filozofisko skolu - likeju.
- Senajā Grieķijā par liceju sauca Aristoteļa 334. gadā p.m.ē. dibināto peripatētiķu ģimnāziju, kas atradās pie Apolona Likeja ( " Vilkplēša Apolona") tempļa Atēnās un pastāvēja līdz 86. gadam p.m.ē.