vienoties
Lietojuma biežums :
vienoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt).
PiemēriNeesmu drošs, ka varēsim vienoties.
2.lieto: reti Saistīties, izveidojot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām).
PiemēriTās vienojās dīvainā, biedinoši svešā mūzikā, ko nevarēju nosaukt ne par ilgām, ne par skumjām, ne par iemīlēšanos.
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit