vienlaicība
vienlaicība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vienlaicība | vienlaicības |
| Ģen. | vienlaicības | vienlaicību |
| Dat. | vienlaicībai | vienlaicībām |
| Akuz. | vienlaicību | vienlaicības |
| Lok. | vienlaicībā | vienlaicībās |
Vispārināta īpašība → vienlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienlaicīgums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mirkli es apjūku, taču tad piekrītu šai vienlaicībai.
- Vienlaicībā ar visu pasauli mēs tur stāvam.
- Meinongs pats iestājas pret otro tēzi, uzskatot, ka pēctecības prezentācija var notikt tikai vienlaicībā.
- No otras puses, katra no pēctecīgajām fāzēm pati ir pēctecības nepārtrauktība, kas prezentēta vienlaicībā.
- ( 2) Tēze, ka pirmā tēze nepieciešami neved pie pēctecības prezentācijas vienlaicības pieņemšanas ( Kortooms 2002, 61).