vienlaicīgums
vienlaicīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vienlaicīgums | vienlaicīgumi |
| Ģen. | vienlaicīguma | vienlaicīgumu |
| Dat. | vienlaicīgumam | vienlaicīgumiem |
| Akuz. | vienlaicīgumu | vienlaicīgumus |
| Lok. | vienlaicīgumā | vienlaicīgumos |
Vispārināta īpašība → vienlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienlaicība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lasītājs ir personāžs, kura klātbūtne tekstā realizē teksta tapšanas un interpretācijas vienlaicīgumu.
- Lielās līnijās radikālu pavērsienu nav, pastāv dažādību vienlaicīgums.
- Noliegt vienlaicīgumu ir ne mazāk grūti kā noliegt secīgumu.
- Aprēķinos pielietots statistiskais vienlaicīguma princips dabasgāzes patērētāju grupām, kas uzrāda vienādu darbības režīmu.
- Unikāls bija akcijas vienlaicīgums laikā un telpā.