vienaldzīgums
vienaldzīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vienaldzīgums | vienaldzīgumi |
| Ģen. | vienaldzīguma | vienaldzīgumu |
| Dat. | vienaldzīgumam | vienaldzīgumiem |
| Akuz. | vienaldzīgumu | vienaldzīgumus |
| Lok. | vienaldzīgumā | vienaldzīgumos |
Vispārināta īpašība → vienaldzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienaldzība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nebija iespējams izprast viņas vienaldzīgumu pret izdzīvošanas lietām.
- Apslāpētas mokas vai vienaldzīgums?
- Abas dāmas ir no tiesas pārsteigtas, bet Viktoram pieskāriens šai rokai, tās pilnīgais vienaldzīgums sniedz vēl nepieredzētu, jaunu tīksmi.
- Un visā šajā gaitā, vieglajā ieliecienā uz priekšu, acīs, kas pārslīdēja tālākiem objektiem ar tuvredzības vienaldzīgumu, viņš samanīja Jolas gaitas aizsākumus. “
- Tu esi pieradis dzīvot stingrībā, pieradis uzraudzīt miesu askētiski, valdīt pār kaislībām — kaislību plūsmu aizvadīt pa desmitiem šauru un seklu renīšu, kuras sauc par ironiju, skepticismu, ikdienišķiem un bezbēdīgiem smiekliem, paviršām skumjām vai gluži vienkārši par vienaldzīgumu.