vienaldzība
vienaldzība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vienaldzība | vienaldzības |
| Ģen. | vienaldzības | vienaldzību |
| Dat. | vienaldzībai | vienaldzībām |
| Akuz. | vienaldzību | vienaldzības |
| Lok. | vienaldzībā | vienaldzībās |
Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums; arī apātija.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turpretī normatīva audzināšana izraisa vienaldzību, bezatbildību un citas negatīvas īpašības.
- Un šāda vienaldzība pret valsts pārvaldi ir daudz bīstamāka par nepatiku.
- Es šādu situāciju raksturotu kā valdības vienaldzību pret elites sportistiem.”
- Tā bija milzīga cīņa ar birokrātisko vienaldzību, paviršību un ņirgāšanos.
- Šādā pasaulē zūd prieks, valda bailes, vienaldzība un naids.