vienādiņ
vienādiņ [vieˈnādiņ] apstākļa vārds; novecojis
Lietojuma biežums :
1.Vienādi.
2.Nemitīgi, pastāvīgi.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pats nezinu, ko, bet vienādiņ tas atstāj citādu efektu.
- Vai tad Sērmūkša, vienādiņ, pasācis zivju ēst, ko?
- Esot bērnībā norūdījies, atsaka un tik, vienādiņ, smejas.
- Pag, pag, Durga taču, vienādiņ, visu redzēja.
- — Mežā, vienādiņ, iedzīt, lai viņiem jautrāka dzīvošana.